Džeka izvarotāja - Informācija par noziegumiem

John Williams 02-10-2023
John Williams

Džeks Ripers bija bēdīgi slavens sērijveida slepkava Londonas Īstendā 1888. gadā. 1888. gadā viņš nogalināja prostitūtas Londonas Vaitčepelas rajonā. Ripera lieta ir slavena, jo tās izdarītājs joprojām nav identificēts; pat mūsdienās tā joprojām ir viena no lielākajām neatklātajām lietām pasaulē.

Pirmais upuris bija Mērija Anna "Pollija" Nikolsa. 31. augustā viņa tika nogalināta un sakropļota. Annija Čepmena tika nogalināta nedaudz vairāk nekā nedēļu vēlāk. Elizabete Strīda un Katrīna Eddovesone tika nogalinātas septembra beigās. Mērija Džeina Kellija tika nogalināta novembrī. Šīs piecas slepkavības ir vienīgās piecas apstiprinātās Rippera slepkavības, lai gan tiek izteiktas arī citas teorijas.

Uzskatīja, ka viņš bija cilvēks ar zināmu pieredzi miesnieku vai mediķu darbā, jo viņa upuru ķermeņi tika nežēlīgi apstrādāti.

Skatīt arī: Jordan Belfort - Informācija par noziegumiem

Daļa no tā, kas mūsdienās fascinē pasauli saistībā ar Rippera slepkavībām, ir noslēpumainības klasiskums - tā ir atklāta slepkavības lieta, taču tai trūkst viena elementa - atrisinājuma. Viņš acīmredzami bez iemesla nogalināja piecas sievietes, pēc tam pazuda un nekad vairs nenogalināja.

Arī mūsdienās Londona gūst peļņu no Džeka IzPlēsēja fenomena, jo tiek rīkotas pastaigas pa slepkavību vietām un ir daudz izglābtu piemiņas priekšmetu. Par šo tēmu ir sarakstītas daudzas grāmatas, un par Džeku IzPlēsēju ir uzņemtas vairākas filmas.

Skatīt arī: Māsa Cathy Cesnik & amp; Joyce Malecki - Noziedzības informācija

John Williams

Džons Viljamss ir pieredzējis mākslinieks, rakstnieks un mākslas pedagogs. Viņš ieguva tēlotājmākslas bakalaura grādu Prata institūtā Ņujorkā un vēlāk Jēlas universitātē ieguva maģistra grādu tēlotājmākslā. Vairāk nekā desmit gadus viņš ir mācījis mākslu visu vecumu skolēniem dažādās izglītības iestādēs. Viljamss ir izstādījis savus mākslas darbus galerijās visā ASV un saņēmis vairākas balvas un stipendijas par savu radošo darbu. Papildus savām mākslinieciskajām nodarbēm Viljamss raksta arī par ar mākslu saistītām tēmām un pasniedz seminārus par mākslas vēsturi un teoriju. Viņš aizrautīgi cenšas mudināt citus izpausties ar mākslas palīdzību un uzskata, ka ikvienam piemīt radošuma spēja.