Pirms vairākiem gadsimtiem, kad kriminālistikas zinātne vēl nebija nostiprinājusies policijas izmeklēšanā, aculiecinieku liecības bija nozieguma faktu vākšanas metode. Mūsdienās aculiecinieku liecības nav uzticamas daudzu iemeslu dēļ, viens no tiem ir tas, ka policija var tīši vai netīši novest aculieciniekus pie noteikta aizdomās turamā. kriminālprocesa process ir būtiska noziedznieku identificēšanas sastāvdaļa. Izmeklētāju vidū ir jāveicina godīga un rūpīga vizuālās uzskaites procedūra.

Šā iemesla dēļ 2012. gada 1. maijā Pārstāvju palāta pieņēma likumprojektu, ar kuru tiek mainīta policijas rīcība kriminālprocesa liecinieku nopratināšanas laikā, lai uzlabotu aculiecinieku uzticamību. Likumprojekts ir balstīts uz zinātniskiem pētījumiem par to, kā uzlabot kriminālprocesa liecinieku nopratināšanas procesu.

Tipiskā kriminālprocesa laikā, kas tiek veikts vai nu ar vienvirziena spoguļa palīdzību, vai fotogrāfiju grāmatā, lieciniekam tiek uzrādīts aizdomās turamais kopā ar "aizpildītājiem".

Lai uzlabotu aculiecinieku ticamību, tika veikti zinātniski pētījumi. Modifikācijas ietver secīgas līnijas izmantošanu, kad aculiecinieks skatās uz vienu attēlu vienlaikus. Tas samazina to reižu skaitu, kad aculiecinieks kļūdaini identificē, par 22 %.

Šobrīd likumprojektu izskatīs Senāts.