Prezidenta Viljama Makkinlija slepkavība

Viljams Makkinlijs bija 25. ASV prezidents, un 1901. gada 6. septembrī viņš kļuva par trešo prezidentu, pret kuru tika pastrādāta slepkavība.

Pēc Spāņu-amerikāņu kara prezidents Makkinlijs, būdams uzvaras pārpilns, apmeklēja Panamerikas izstādi Bufalo, Ņujorkas štatā. Divu dienu vizīte izraisīja lielu satraukumu un pulcēja rekordlielu skaitu cilvēku, kas bija ieradušies uz tikšanos ar prezidentu. 5. septembra vakarā uz Makkinlija uzrunu bija ieradušies vairāk nekā 116 000 cilvēku.

Nākamajā dienā, 6. septembrī, Makkinlijs apmeklēja tikšanos ar prezidentu Mūzikas templī. Šeit apmeklētājiem tika dota iespēja paspiest prezidentam roku. Prezidenta vēlētāji un tuvi sabiedrotie baidījās no iespējama atentāta mēģinājuma un brīdināja no šī pasākuma. Viņi uzskatīja, ka publisks pasākums atklātā auditorijā, piemēram, Mūzikas templī, ir pārāk bīstams, lai to rīkotu.Tomēr Makkinlijs uzstāja, lai pasākums notiktu, kā plānots, un, panākot kompromisu, prezidenta personāls papildus parastajiem Slepenā dienesta darbiniekiem pievienoja papildu policistus un karavīrus.

Nepacietīgo apmeklētāju pūlī bija arī 28 gadus vecais fabrikas strādnieks Leons Čolgošs. Čolgošs bija aizliedzies anarhists, kurš, kā vēlāk stāstīja policijas atzīšanās, bija ieradies Ņujorkā ar vienīgo mērķi - nogalināt Makkinliju. Kad Čolgošs gatavojās satikt prezidentu, viņš ietina savu revolveri baltā kabatlakatiņā un karstajā dienā padarīja to tā, it kā turētu rokās vienkārši sviedru dvieli.

Aptuveni pulksten 16.07 Makkinlijs un Čolgošs satikās aci pret aci. Prezidents izstiepa roku ar smaidu sejā, kad Čolgošs pacēla pistoli un raidīja divus šāvienus no tuvas distances. Viena lode trāpīja Makkinlijam pa mēteļa pogu un trāpīja viņam krūšu kurvī, bet otra izšāva tieši caur vēderu.

Runā, ka mirkli pēc šāvieniem pūlī iestājās klusums, jo Makkinlijs šokā nekustīgi stāvēja. Klusums tika pārtraukts, kad cits pasākuma dalībnieks Džeimss "Lielais Džims" Pārkers iesita Čolgošam, lai pārtrauktu trešo šāvienu. Drīz pēc tam uz slepkavu uzbruka karavīri un policisti un piekāva viņu. Tikai tad, kad Makkinlijs, asiņojot no brūcēm, pavēlēja pārtraukt kautiņu.

Makkinliju steidzīgi iznesa no Mūzikas tempļa un nogādāja Panamerikas izstādes slimnīcā. Tur viņam veica neatliekamu operāciju. Ķirurgs spēja sašūt brūci vēderā, taču nespēja atrast lodi.

Dažas dienas pēc uzbrukuma šķita, ka Makkinlijs atveseļojas. Viceprezidents Teodors Rūzvelts bija tik pārliecināts par prezidenta stāvokli, ka pat devās kempingā uz Adirondakas kalniem. Tomēr 13. septembrī Makkinlija stāvoklis kļuva kritisks, jo lodes paliekas izraisīja gangrēnas attīstību prezidenta Makkinlija vēdera iekšējās sieniņās.

Aptuveni plkst. 2:15 naktī 14. septembrī asins saindēšanās bija pilnībā pārņēmusi prezidentu Makkinliju, un viņš nomira, sievai esot blakus.

Vēl pirms Makkinlija nāves Leons Čolgošs atradās apcietinājumā Bufalo cietumā, kur viņu nopratināja Ņujorkas policija un detektīvi. Viņš apgalvoja, ka šāvienus raidījis, atbalstot anarhistu ideju. Savā atzīšanās viņš apgalvoja: "Es neticu republikāniskajai valdības formai, un es neuzskatu, ka mums vajadzētu ievērot jebkādus noteikumus."

Čolgošs apgalvo, ka esot vajājuši prezidentu Makkinliju pa Bufalo, un pirms liktenīgā notikuma 6. septembrī viņš vēl divas reizes mēģinājis viņu nogalināt. Čolgošs apgalvo, ka 4. septembrī, ierodoties Makkinlijam, atradies dzelzceļa stacijā, taču tur viņam neizdevās nospiest sprūda sprūda pogu, jo bija daudz apsargu. Viņš arī apgalvoja, ka apsvēra iespēju rīkoties iepriekšējā vakarā notikušajā runā.

"Es nogalināju prezidentu strādnieku tautas labā," sacīja Čolgošs, "es nenožēloju savu noziegumu."

Daudz ātrāk nekā mūsdienās, Čolgoša tiesas prāva sākās 1901. gada 23. septembrī. Tikai pēc 30 minūšu ilgas apspriedes zvērinātie atzina viņu par vainīgu prezidenta Viljama Makkinlija slepkavībā un piesprieda viņam nāvessodu elektriskā krēslā. 1901. gada 29. septembrī Ņujorkas Oburnas cietumā Čolgošu sodīja ar nāvi.

Pēc Makkinlija aiziešanas amatā stājās viceprezidents Teodors Rūzvelts, kurš vēlāk arī pats piedzīvoja atentāta mēģinājumus.